Sports Un Vieglatlētika

Olimpisko kārtslēkšanas sacensību noteikumi

    Maiks Rozenbaums ir godalgots sporta rakstnieks, kurš vairāk nekā 15 gadus atspoguļo dažādus sporta veidus un pasākumus.mūsu redakcijas process Maiks RozenbaumsAtjaunināts 2018. gada 16. jūnijā

    Mūsdienu Olimpiskajās spēlēs ir daudz dažādu vieglatlētikas pasākumu, taču, iespējams, neviens nav tik unikāls kā kārtslēkšana.



    Aprīkojums

    Nūjnieku stabi ir vieni no vismazāk regulētajiem olimpiskajiem aparātiem. Stabu var izgatavot no jebkura materiāla vai materiālu kombinācijas, un tas var būt jebkura garuma vai diametra, bet pamatvirsmai jābūt gludai. Staba rokturī un apakšējā galā var būt aizsarglente.

    Velvēšanas zona

    Skrejceļš ir vismaz 40 metrus garš. Valters var uz skrejceļa novietot pat divus marķierus. Konkurenti stāda savus stabiņus vienu metru garā kastē, kas ir 60 centimetrus plata priekšpusē un 15 centimetrus plata aizmugurē. Šķērssijas platums ir 4,5 metri.





    Sacensības

    2004. gada Atēnu spēlēs 38 vīrieši un 35 sievietes piedalījās attiecīgajās kvalifikācijas kārtās, lai nopelnītu vietu kārtslēkšanas finālā. Finālā piedalījās 16 vīrieši un 14 sievietes. Kvalifikācijas rezultāti netiek pārnesti uz finālu.

    Noteikumi

    Tiklīdz velkamais pamet zemi, viņš/viņa nedrīkst pārvietot apakšējo roku virs augšējās rokas uz staba, kā arī nedrīkst pārvietot augšējo roku augstāk uz staba. Slēpotāji var arī nenostiprināt stieni ar rokām velves laikā. Veiksmīga velve ir tāda, kurā šķērsstienis paliek vietā, kad velklis ir atstājis nosēšanās zonu.



    Sacensību dalībnieki var sākt lēkšanu jebkurā augstumā, par kuru paziņojis galvenais tiesnesis, vai arī viņi var iziet pēc saviem ieskatiem. Trīs secīgas nokavētas velves jebkurā augstumā vai augstumu kombinācijā izslēgs lēcēju no sacensībām.

    Uzvara tiek lēcējam, kurš fināla laikā atbrīvo vislielāko augstumu. Ja divi vai vairāki lēcēji iegūst neizšķirtu pirmo vietu, tie-breakeri ir: 1) vismazāk izlaisto augstumu, kurā noticis neizšķirts, un 2) vismazāk garām visu sacensību laiku.

    Ja notikums paliek neizšķirts, velkotājiem ir atkāpšanās, sākot ar nākamo augstumu. Katram skrējējam ir viens mēģinājums. Pēc tam latiņu pārmaiņus nolaiž un paceļ, līdz noteiktā augstumā gūst panākumus tikai viens lēcējs.



    ^